“Facebook Files” ir rakstu sērija, kas publicēta “The Wall Street Journal” (maksas saturs). Faktiski tā apstiprina daudzus minējumus un aizdomas par to, kas patiesībā notiek “Facebook” pārvaldītajos sociālajos tīklos. Un to apstiprina trauksmes cēlēja Frances Haugen, kas ir bijusī uzņēmuma darbiniece. Viņa ir padarījusi pieejamus dažādus iekšējos dokumentus.
Kas ir mans secinājums, izlasot rakstu sēriju? “Facebook” ir uzbūvējis tik milzīgu mašīnu, ka vairs nezina, kā ar to tikt galā. Protams, publiski tiek komunicēts, ka ir algoritmi, kas visu kontrolē, tomēr no ne publiski pieejamās informācijas ir acīmredzams, ka tā nav.
Kas ir interesantākās lietas, ko, manuprāt, parāda “Facebook Files”?
🗞 publiski Marks Zakerbergs apgalvo, ka uz visiem lietotājiem satura administrēšanas noteikumi attiecas vienādi. Patiesībā tā nav. Ir izveidota “XCheck” programma, kurā 2020. gadā bija iekļauti 5,8 miljoni kontu ar ļoti lielu sekotāju skaitu. Ja viņi publicē kaut ko satura noteikumiem neatbilstošu, tad šis saturs netiek uzreiz izdzēsts, kā tas notiek ar parastajiem kontiem. Šis saturs nonāk pārbaudes sistēmā un reizēm tiek atstāts. “Facebook” baidās, ka nodarīs materiālus zaudējumus tiem, kuri veido visvairāk ienākumu pašam “Facebook”. Saskaņā ar “XCheck” programmas datiem 2020. gada laikā saturs, kam vajadzēja būt izdzēstam, ir skatīts 16,4 miljardus reižu!
🗞 “Facebook” ļoti baidās pazaudēt gados jauno auditoriju. Tāpēc ir izveidota īpaša komanda, kas pēta bērnu un jauniešu uzvedību un piedāva risinājumus, kā viņus vairāk iesaistīt. Tāpēc pirms kāda laika parādījās informācija, ka “Instagram” versija būs arī īpaši bērnu auditorijai. Šobrīd likumdošana liedz reģistrēties sociālajos tīklos agrāk par 13 gadu vecumu. Taču tas, cik veiksmīgi ši vecuma jauniešus izdosies piesaiatīt sociālajam tīklam, faktiski norāda uz tā biznesa veiksmi vai neveiksmi nākotnē un ilgtermiņā. Paredzams, ka līdz 2024. gadam tīņu vecuma lietotāju skaits tieši “Facebook” tīklam samazināsies par 45%. Protams, Marks ir uztraucies. Rūpēm par gados jaunajiem lietotājiem uzsvars tiek lkts uz “Instagram”.
🗞 2020. gada marta iekšējā prezentācijā pētnieki atklāja, ka 32% tīņu vecuma meiteņu, kuras jau tā jūtas slikti attiecībā uz sava ķermeņa izskatu, jutās vēl sliktāk, izmantojot “Instagram”. Tieši šai grupai Instagram algoritmi ir visbīstamākie. Visi šie fakti ir “Facebook” rīcībā, taču tieši tie algoritmi, kas jauniešiem liek justies slikti, joprojām ir “Instagram” darbības pamatā. Perfektā pasaule iedzen jauniešus vēl lielākā depresijā, ēšanas traucējumos un tamlīdzīgās ķibelēs. Kādā pētījumā, kas notika ASV un Lielbritānijā, 40% lietotāju atzina, ka viņu nepilnvērtības sajūta ir radusies tieši, izmantojot “Instagram” lietotni! RUNĀJIET AR SAVIEM PUSAUDŽIEM PAR ŠO!
🗞 Iekšēji cirkulējošie dokumenti rāda, ka “Facebook” ir kļuvis par dusmu agregatoru pretēji tam, kas tiek apgalvots publiski, ka “Facebook” vēlas, lai šeit notiktu jēgpilna saziņa. Mēs ikviens ikdienā varam novērot, piemēram, mediju komunikāciju, kas līdzīga ir arī visā pasaulē — lielāku apriti un iesaisti iegūst tie ieraksti, kam ir sensacionāli virsraksti un apgalvojumi. Pat, ja teksts izrādās krietni vien piezemētāks. Šo “Facebook” platformas īpatnību īpaši veiksmīgi izmanto mediji un politiskie spēki. “Facebook” to atbalsta, jo iesaistīšanās rādītājs ir viens no galvenajiem, par kura kritumu baidās sociālais tīkls un kas tomēr arī nes naudu attiecībā uz reklāmdevējiem. Ir pat radīta sistēma, cik katra darbība iekš “Facebook” ir vērta — “like” ir 1 punkts, cita reakcija, dalīšanās bez teksta vai ielūgums ir 5 punkti, dalīšanās ar tekstu, komentārs, ziņa vai RSVP ir 30 punktus vērta. Tieši tā tiek noteikta satura vērtība. Tātad “like” ir tikai 1 punkts, bet dusmīgais ģimītis jau 5 punkti. Kurš ieraksts ticamāk tiks izplatīts tālāk? 🤓
Vai pēc ši visa nākšanas atklātībā uzņēmuma nosaukuma maiņa Jums joprojām škiet vienkārši uzņēmuma nosaukuma maiņa? 🤓