Lai atbildētu uz šo jautājumu, iesaku pievērst uzmanību uzņēmumam Adugs Production. Par aizdomām attiecībā uz cilvēku tirdzniecību šajā uzņēmumā es, tāpat kā lielākā daļa citi cilvēki, uzzināja no medijiem pagājušajā piektdienā. Mana reakcija – šausmas! Kā vispār kaut kas tāds ir iespējams! Sākontējā ziņa pakāpeniski tika papildināta ar dažādām detaļām, kamēr vakarā notikumu attīstība piedzīvoja kulmināciju – RIMI, Maxima un Elvi pārtrauc sadarbību ar šo uzņēmumu.
Šajā notikumu ķēdē iztrūka viens posms – uzņēmuma viedoklis. “Uzņēmuma “Adugs Latvija” ražotnē Līvānos atklāja, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jāzeps Zukuls pašlaik neatrodas darba vietā, taču plašākus komentārus nesniedza. Uzņēmuma birojs Ķekavā nebija sazvanāms.” Vienīgā, kas runāja, bija advokāte, kas izskaidroja juridiskos aspektus. Tādā ziņā viss lieliski – labi izskaidroja.
Pirmā komunikācija no uzņēmuma bija darbinieku atklātā vēstule vienu dienu vēlāk, kas pirmo reizi izskaidroja, ka, iespējams, šī situācija nav viennozīmīga. Atgādināšu – tas notika pēc tam, kad lielās tirdzniecības ķēdes jau bija atteikušās no sadarbības. Nekāda cita komunikācija joprojām nesekoja ne uzņēmuma mājas lapā, ne sociālajos tīklos. Toties vēl pāris dienu vēlāk sekoja citu sadarbības partneru reakcija – arī Lietuvas veikalu tīklu ķēde IKI un Norfa paziņoja, ka pārtrauc sadarbību.
Vai komunikācija būtu glābusi uzņēmumu? To mēs droši nevaram apgalvot, taču laicīga un proaktīva komunikācija no paša uzņēmuma, iespējams, arī ar sadarbības partneriem viennozīmīgi tik smagi nebūtu iedragājusi tā reputāciju.
Komunikācija ir ilgtermiņa ieguldījums, kas var atmaksāties krīzes brīdī, kad uzņēmumam ir gan lojāli žurnālisti, gan klienti, kas to var aizstāvēt. Mums jau visiem liekas, ka krīze mūs neskar un nekas nedraud. Mēs tik ražojam. Tomēr dzīve rāda, ka krīze mēdz piezgaties nemanāmi un negaidīti. Un tikai tad redzi, kā 10 gadi, kas ieguldīti uzņēmuma komunikācijā, atmaksājas.